herēze
"Herēze" (angļu: _heresy_) ir reliģiskā kontekstā lietots termins, kas apzīmē uzskatu vai doktrīnu, kas ir pretrunā oficiālajai baznīcas dogmai un tiek atzīta par maldīgu. Tas bieži vien saistīts ar kristīgo tradīciju, bet līdzīgas koncepcijas pastāv arī citās reliģijās.
Īss skaidrojums:
Herēze ir novirzīšanās no oficiālajiem reliģiskiem mācījumiem, ko institucionāla reliģiska vara (piemēram, baznīca) nosoda kā bīstamu maldi.
Piemēri vēsturē un praksē:
1. Ariānisms (4. gadsimts) – mācība, ka Jēzus Kristus nav vienādās būtībās ar Dievu Tēvu, kas tika nosodīta kā herēze Nīkajas koncilā (325. gadā).
2. Katarisms (viduslaiki) – dualistiska kustība Dienvidfrancijā, kas noliedza materiālās pasaules labumu un Romas Katoļu baznīcas autoritāti; tiekta kā herēze un nežēlīgi apspiesta.
3. Protestantu reformācija (16. gadsimts) – sākotnēji daudzas tās idejas (piemēram, tikai ticības attaisnošana) tika uzskatītas par herēzēm Romas Katoļu baznīcas vērtējumā.
Mūsdienu lietojums:
Terminu dažreiz lieto arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu būtisku novirzīšanos no vispārpieņemtām idejām jebkurā jomā (piemērs: "Viņa ekonomiskie skatījumi tiek uzskatīti par herēzi tradicionālajā akadēmiskajā vidē").
Svarīgi:
- Herēze atšķiras no apostāsijas (pilnīgas atsakīšanās no ticības) un šķelšanās (organizatoriskas atdalīšanās no baznīcas).
- Vērtējums par herēzi vienmēr ir subjektīvs – tas ir atkarīgs no tā, kura reliģiskā institūcija to izsaka.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.