"Hercogvalsts" ir vēsturisks termins, kas apzīmē teritoriju, kuru pārvalda hercogs (augstākās aristokrātijas pārstāvis). Tā bija neatkarīga vai daļēji autonoma valsts vai liela province viduslaiku un agrīnās jaunlaiku Eiropā.
Īsumā:
- Hercogvalsts = valsts, kuru valda hercogs.
- Bieži vien tā bija daļa no lielākas impērijas vai karalistes, bet ar ievērojamu pašpārvaldi.
- Vārds cēlies no vācu Herzogtum vai latīņu ducatus.
Piemēri:
1. Bavārijas hercogvalsts (Vācijā) — pastāvēja kā nozīmīga hercogvalsts no 6. līdz 19. gadsimtam, pirms kļuva par karalisti.
2. Burgundijas hercogvalsts (tagad Francijas daļa) — 14.–15. gadsimtā bija spēcīga un ietekmīga hercogvalsts.
3. Kurzemes un Zemgales hercogvalsts (tagad Latvijas daļa) — pastāvēja no 1562. līdz 1795. gadam kā Polijas-Lietuvas vasaļvalsts.
Mūsdienās šis termins vairs nav politisks, bet tiek lietots vēsturiskā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.