heptahords
"Heptahords" ir mūzikas teorijas termins, kas apzīmē septiņu skaņu akordu (no grieķu valodas: hepta — 'septiņi', chordē — 'stīga').
Īsumā:
Heptahords ir akords, kas sastāv no septiņām dažādām skaņām, kas parasti ir sakārtotas pa tercijām. Praksē tas bieži vien ir septiņtoņu skaņkopa (piemēram, pilnīgais toņu rinda vai cita septiņu skaņu secība), nevis vienlaikus skanēšana kā akords.
Piemēri:
1. Diatoniskā heptahorda piemērs:
C-dur skaņkopa (C, D, E, F, G, A, B) — visas septiņas naturālās skaņas, kas veido pilnu diatonisku heptahordu.
2. Melodiskās minoras heptahords:
A melodiskā minora (augošā kārtā): A, B, C, D, E, F♯, G♯ — septiņas skaņas ar raksturīgām alterācijām.
3. Toņu heptahords (piemēram, no C):
C, D, E, F♯, G♯, A♯, B♯ (vai enharmoniskie ekvivalenti) — septiņas skaņas, kas visas atrodas viena no otras par veselu toni.
Piezīme: Praksē terminu "heptahords" visbiežāk lieto mūzikas teorijā, lai aprakstītu septiņu skaņu struktūras, nevis akordus kā tādus (jo septiņu skaņu vienlaicīga skanēšana ir reti lietojama). Tas var attiekties uz skaņkopām, modiem vai specifiskiem septiņskaņu veidiem (piemēram, "pilnais toņu heptahords").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.