"Guļa" ir darbības vārda "gulēt" pagātnes laika forma, kas nozīmē "gulēja" (vienskaitlī, trešā persona) vai "guļēja" (daudzskaitlī, trešā persona) atkarībā no konteksta. Tas apzīmē būt guļus stāvoklī, atpūsties gultā vai citā vietā.
Piemēri:
1. "Bērns guļa mierīgi visu nakti."
(Bērns gulēja mierīgi visu nakti.)
2. "Kaķis guļa saulē uz palodzes."
(Kaķis gulēja saulē uz palodzes.)
3. "Viesi guļa teltīs pēc garās dienas."
(Viesi gulēja teltīs pēc garās dienas.)
Piezīme: Šī forma bieži sastopama tautasdziesmās, dzejā vai reģionālajos dialektos. Mūsdienu literārajā latviešu valodā parasti lieto "gulēja".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.