gudrums
"Gudrums" latviešu valodā ir vecs, reti lietots vārds, kas apzīmē gudrību, prātu, saprātu, atjautību vai gudru domu/pārdzīvojumu. Tas ir cieši saistīts ar vārdu "gudrs".
Īss skaidrojums:
- Gudrums = gudrība, prāta asums, saprašana, gudra izjūta vai atziņa.
- Lietošana mūsdienās ir literāra vai arhaiska – biežāk sastopams klasiskajā literatūrā, dzejā, tautas teicienos.
Piemēri:
1. Tautas teicienā:
"Ne tik daudz spēks, cik gudrums palīdz."
(Šeit "gudrums" nozīmē gudrību, atjautību.)
2. Literatūras piemērs (adaptēts):
"Vecais virs runāja ar tādu gudrumu, ka visi klausījās kā aizrautīgi."
(Jeb "gudrību", dziļu saprašanu.)
3. Dzejas kontekstā:
"Gudrums nāk ar gadu, bet jaunība ar drosmi."
(Pretstatījums starp pieredzi un spontanitāti.)
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā parasti lieto "gudrība", nevis "gudrums". Ja sastopat "gudrumu" tekstā, tas, visticamāk, ir ar mērķi radīt vēsturisku, augstāku vai dzejisku toni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.