grandēt

"Grandēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē:

Nozīme:
Skaļi, rūkšņaini un bieži ar draudošu toni runāt; brēkt, bļaut, rūkt (par cilvēku).
Piemēram, kad kāds dusmīgi un autoritatīvi uzbrēc citam.

Piemēri teikumos:
1. "Vecākais brālis grandēja uz mazākajiem, kad tie izkaisīja rotaļlietas."
Šeit "grandēt" nozīmē skaļi un draudoši brēkt (būt autoritatīvam).

2. "Skolotāja grandēja uz klasi, jo skolēni nebija pabeiguši mājasdarbus."
Tiek aprakstīta skolotāja skaļa, dusmīga uzrunāšana.

3. "Vecāki dažreiz grandē, lai bērni saprastu nopietnību."
Lietots, lai raksturotu stingru, skaļu norāžu došanu.

Sinonīmi: brēkt, bļaut, rūkt, draudēt (ar balsi).
Stila nokrāsa: Bieži lietots sarunvalodā, ar negatīvu niansi (agresīva vai pārmērīga skaļuma sajūta).

Vēsturiskā piezīme:
Vārds cēlies no vācu valodas (granden — "bļaut, brēkt") un latviešu valodā lietots kopš 19. gadsimta.

Įrašas
Paaiškinimas	"Grandēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē: Nozīme: Skaļi, rūkšņaini un bieži ar draudošu toni runāt; brēkt, bļaut, rūkt (par cilvēku). Piemēram, kad kāds dusmīgi un autoritatīvi uzbrēc citam. Piemēri teikumos: 1. "Vecākais brālis grandēja uz mazākajiem, kad tie izkaisīja rotaļlietas." Šeit "grandēt" nozīmē skaļi un draudoši brēkt (būt autoritatīvam). 2. "Skolotāja grandēja uz klasi, jo skolēni nebija pabeiguši mājasdarbus." Tiek aprakstīta skolotāja skaļa, dusmīga uzrunāšana. 3. "Vecāki dažreiz grandē, lai bērni saprastu nopietnību." Lietots, lai raksturotu stingru, skaļu norāžu došanu. Sinonīmi: brēkt, bļaut, rūkt, draudēt (ar balsi). Stila nokrāsa: Bieži lietots sarunvalodā, ar negatīvu niansi (agresīva vai pārmērīga skaļuma sajūta). Vēsturiskā piezīme: Vārds cēlies no vācu valodas (granden — "bļaut, brēkt") un latviešu valodā lietots kopš 19. gadsimta.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.