"Gongs" ir angļu valodas vārda gong daudzskaitļa forma. Tā nozīme:
Gongs (daudzskaitlis) – metāla instrumenti (parasti no bronzas), kas rada skaņu, sitot pa tiem ar pūkaino āmuru. Tos izmanto:
1. Mūzikā – kā perkusijas instrumenti.
2. Rituālos un ceremonijās – piemēram, Austrumāzijas kultūrās.
3. Signālu došanai – piemēram, ēdienreižu vai sapulču sākuma paziņošanai.
Piemēri:
1. The meditation session began with the deep sound of gongs. (Meditācijas sesija sākās ar dzilajām gongu skaņām.)
2. In the orchestra, the percussionist played the gongs to create a dramatic effect. (Orķestrī perkusionists spēlēja gongus, lai radītu dramatiskas ietekmes.)
3. Traditional Balinese ceremonies often feature large bronze gongs. (Tradicionālās baliešu ceremonijās bieži izmanto lielus bronzas gongus.)
Skatīt arī: gong (vienskaitlis) – viens šāds instruments.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.