godībniece
"Godībniece" nozīme:
Tā ir sieviešu dzimtes forma no vārda "godībnieks", kas apzīmē cilvēku, kas rīkojas godīgi, godpilni, uzticas saviem principiem un cieņai. Vārds bieži lietots, lai apzīmētu personu, kas cīnās par godu, ticību vai tikumiskām vērtībām, reizēm arī reliģiskā kontekstā (piemēram, kā dievbijīga sieviete).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiskā/religiiskā nozīme:
"Viņa bija pazīstama kā liela godībniece, kas veltīja savu dzīvi baznīcas un sabiedrības labklājībai."
2. Morāla/etikas nozīme:
"Kā patiesa godībniece viņa nekad neupurēja savus principus, lai gūtu personīgu labumu."
3. Literatūras piemērs (piemēram, par godpilnu sievieti):
"Tēva stāstos par senčiem vienmēr minēta kāda godībniece, kas aizstāvēja savu ģimeni visās nelaimēs."
Piezīme:
Vārds mūsdienu latviešu valodā nav ļoti biežs, bet saglabājies vēsturiskos tekstos, daiļliteratūrā vai aprakstos par personām ar augstu morālo stāvokli. Biežāk lietotais mūsdienu ekvivalents varētu būt "godīga sieviete" vai "principiāla personība".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.