gnozeoloģija
"Gnozeoloģija" ir filozofijas nozare, kas pētī pazīšanas teoriju — t.i., cilvēka spēju izzināt un saprast pasauli. Tā analizē tādus jēdzienus kā patiesība, ticība, attaisnojums, uztvere, zināšanu avoti un zināšanu robežas.
Galvenās problēmas, ko gnozeoloģija pēta:
1. Kā mēs iegūstam zināšanas? (Caur pieredzi, saprātu, intuīciju?)
2. Kādas ir zināšanu robežas?
3. Kas padara zināšanas par patiesām un attaisnotām?
Piemēri gnozeoloģiskajiem jautājumiem:
1. Empīrisms vs. racionālisms:
- Vai visas zināšanas nāk no pieredzes (kā apgalvo empīristi, piemēram, Džons Loks)?
- Vai pastāv iedzimtas idejas vai zināšanas, kas rodas no saprāta (kā uzskatīja Renē Dekarts)?
2. Zināšanu definīcija:
- Vai zināšana ir tikai patiesa, attaisnota ticība? Piemēram, ja es ticu, ka "Rīga ir Latvijas galvaspilsēta" un tā ir patiesība, vai tas jau ir zināšana? Gnozeoloģija meklē atbildi, kādas papildu nosacījums (piemēram, attaisnojums) ir nepieciešams.
3. Skepticisma izaicinājums:
- Vai mēs vispār varam būt pārliecināti par kaut ko? Piemēram, kā mēs zinām, ka pasaules realitāte nav ilūzija (kā "smilšu sapnis" vai Dekarta ģēnijs maldītājs)?
Īsumā: Gnozeoloģija ir zināšanu filozofija, kas centās atbildēt, kā mēs zinām to, ko zinām, un cik drošas šīs zināšanas ir.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.