gleznainums
"Gleznainums" latviešu valodā nozīmē izteiksmīgu, krāšņu un daiļu aprakstu vai attēlojumu, kas rada spilgtus un dzīvus priekšstatus, līdzīgi gleznai.
Tas bieži tiek lietots literatūrā, lai aprakstītu ainavas, atmosfēru, notikumu vai tēlu, izmantojot bagātīgu un tēlainu valodu.
Piemēri:
1. Literatūrā:
"Viņa stāsts par kalnu ceļojumu bija pilns gleznainuma: saule rietot krāsoja debesis sārtās un violetās nokrāsās, bet vējš šalkoja pa zelta rudzu laukiem."
2. Dabas aprakstā:
"Rudens meža gleznainums pārsteidza: ozolu lapas kā vara, bērzi – zeltaini, un pār purvu klājās viegls miglas plīvurs."
3. Mākslas kritikā:
"Šī dzejolī dzejnieks ar gleznainu precizitāti attēlo jūras krasta vakarā – viļņu šalkošanu, kaiju kliedzienus un sāls smaržu gaisā."
Īsumā: Gleznainums ir tēlainība un spilgtums aprakstā, kas lasītājam rada dzīvu un estētisku priekšstatu, it kā viņš redzētu gleznu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.