glemīgs

"Glemīgs" nozīme:
Apzīmē cilvēku, kas ir neveikls, neapķērīgs, lēnīgs vai neglīti kustīgs. Bieži lietots, lai raksturotu kādu, kurš darbojas lēni, neapdomīgi vai ar neveiklām kustībām.

Piemēri:
1. "Viņš ir tik glemīgs, ka katru dienu kaut ko noaus."
(Nozīme: viņš ir tik neveikls, ka bieži kaut ko sabojā vai izjauc.)

2. "Nesauc viņu palīgā – viņš ir pārāk glemīgs, lai veiktu precīzu darbu."
(Nozīme: viņš ir neapķērīgs, tāpēc nav piemērots smalkiem uzdevumiem.)

3. "Ar tādām glemīgām kustībām viņš nekad neuzvarēs deju konkursā."
(Nozīme: viņa kustības ir neveiklas un negraciozas.)

Sinonīmi: neveikls, neapķērīgs, lēnīgs, nevīžīgs.
Antonīmi: veikls, apķērīgs, izveicīgs, elegants.

Įrašas
Paaiškinimas	"Glemīgs" nozīme: Apzīmē cilvēku, kas ir neveikls, neapķērīgs, lēnīgs vai neglīti kustīgs. Bieži lietots, lai raksturotu kādu, kurš darbojas lēni, neapdomīgi vai ar neveiklām kustībām. Piemēri: 1. "Viņš ir tik glemīgs, ka katru dienu kaut ko noaus." (Nozīme: viņš ir tik neveikls, ka bieži kaut ko sabojā vai izjauc.) 2. "Nesauc viņu palīgā – viņš ir pārāk glemīgs, lai veiktu precīzu darbu." (Nozīme: viņš ir neapķērīgs, tāpēc nav piemērots smalkiem uzdevumiem.) 3. "Ar tādām glemīgām kustībām viņš nekad neuzvarēs deju konkursā." (Nozīme: viņa kustības ir neveiklas un negraciozas.) Sinonīmi: neveikls, neapķērīgs, lēnīgs, nevīžīgs. Antonīmi: veikls, apķērīgs, izveicīgs, elegants.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.