genocīds
Genocīds ir noziedzīgs rīcības veids, kas mērķēts uz pilnīgu vai daļēju noteiktas tautas, etniskās, rasas vai reliģiskas grupas iznīcināšanu. Tas ietver gan fizisku iznīcināšanu, gan pasākumus, kas rada grupas izdzīvošanai nepieciešamos apstākļus (piemēram, bērnu pārvietošana, masveida deportācijas, sistemātiska kultūras iznīcināšana).
Piemēri:
1. Holokausts (Otrais pasaules karš) — nacistiskās Vācijas sistemātiska ebreju, čigānu un citu grupu iznīcināšana.
2. Ruandas genocīds (1994) — hutu ekstrēmistu veiktais tutsu un mēreno hutu masu slepkavības kampaņa.
3. Armēņu genocīds (1915–1917) — Osmaņu impērijas organizētās deportācijas un slaktiņš pret armēņiem.
4. Srebrenicas slaktiņš (1995) — bosniešu serbu spēku nogalināti vairāk nekā 8000 bosniešu musulmaņu vīriešu un zēnu (atzīts par genocīdu starptautiskajās tiesās).
Svarīgi: Termins tika oficiāli definēts 1948. gada ANO Genocīda konvencijā, un tā piemērošanai ir stingri juridiski kritēriji.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.