gausulis

"Gausulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš runā neskaidri, burrī, vai arī runā pārāk daudz un tukši (bieži vien ar negatīvu nokrāsu). Tas var attiekties uz:

1. Neskaidri runājošu cilvēku – piemēram, ja kāds runā ātri, nesaskaidrojami vai burrī.
2. Tukšu runātāju – cilvēku, kurš runā daudz, bet bez satura, "pļāpā".

Piemēri lietojumam:
1. Neskaidrai runai:
"Viņš tik ātri un neskaidri runāja, ka visi saprata tikai pusi no teiktā – īsts gausulis!"

2. Tukšai pļāpāšanai:
"Neklausies viņā – tas tikai gausulē par niekiem, bet nekāda jēga nav."

Sinonīmi: pļāpa, pļāpītis, valkātājs (sarunvalodā).
Antonīmi: īss, kodolīgs runātājs; klusinieks.

Įrašas
Paaiškinimas	"Gausulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš runā neskaidri, burrī, vai arī runā pārāk daudz un tukši (bieži vien ar negatīvu nokrāsu). Tas var attiekties uz: 1. Neskaidri runājošu cilvēku – piemēram, ja kāds runā ātri, nesaskaidrojami vai burrī. 2. Tukšu runātāju – cilvēku, kurš runā daudz, bet bez satura, "pļāpā". Piemēri lietojumam: 1. Neskaidrai runai: "Viņš tik ātri un neskaidri runāja, ka visi saprata tikai pusi no teiktā – īsts gausulis!" 2. Tukšai pļāpāšanai: "Neklausies viņā – tas tikai gausulē par niekiem, bet nekāda jēga nav." Sinonīmi: pļāpa, pļāpītis, valkātājs (sarunvalodā). Antonīmi: īss, kodolīgs runātājs; klusinieks.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.