gāmurenis
"Gāmurenis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo vai ir dzimis tajā pašā apvidū, ciemā, pagastā kā kāds cits; vietējais iedzīvotājs, zemnieks, kaimiņš. Tas bieži tiek lietots ar novadnieka, laucinieka nozīmi, ar nelielu nokrāsu par vienkāršību vai tradicionālu lauku dzīves veidu.
Piemēri:
1. Sarunvalodā:
"Viņš ir īsts gāmurenis — visu dzīvi dzīvojis šajā sādžā un zina katru ceļu."
"Kādi gāmureņi sapulcējās baznīcas svētkos!"
2. Literatūrā (piemērs no klasiskās literatūras):
Latviešu rakstnieki (piemēram, Rūdolfs Blaumanis, Augusts Deglavs) bieži lietoja šo vārdu, lai raksturotu lauku iedzīvotājus un viņu dzīvesveidu.
3. Salīdzinoši:
"Pilsētnieki dažreiz nesaprot gāmureņu vienkāršos paražas."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no latviešu vārda "gāma" (apvidus, dzimtene) ar piedēkli -renis, kas norāda uz piederību vietai. Līdzīgi veidoti vārdi: latvietis, lietuvēnis.
Sinonīmi:
zemnieks, laucinieks, novadnieks, kaimiņš (kontekstā), vietējais.
Piezīme:
Mūsdienās vārds var būt arī nedaudz novecojis vai ironisks, bet tas joprojām tiek lietots, īpaši runājot par lauku kopienām vai tradicionālo dzīvi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.