galvanomagnētisks
Galvanomagnētisks (angļu: galvanomagnetic) ir īpašības vārds, kas apzīmē elektriskās strāvas un magnētiskā lauka mijiedarbību vai parādības, kas rodas, kad vadītājā plūstoša elektriskā strāva iedarbojas uz magnētisko lauku vai otrādi.
Īsāk sakot:
Tas attiecas uz magnētisko parādību, ko izraisa elektriskā strāva (piemēram, caur vadītāju), vai elektriskām parādībām, ko izraisa magnētiskais lauks.
Galvenās galvanomagnētiskās parādības (ar piemēriem):
1. Hola efekts
- Kad strāva plūst caur vadītāju, kas atrodas magnētiskajā laukā, perpendikulāri strāvas un lauka virzienam rodas spriegums (Hola spriegums).
- Piemērs: Hola sensoros (izmanto, lai mērītu magnētiskā lauka stiprumu vai pozīciju).
2. Magnetorezistence
- Vadītāja elektriskā pretestība mainās magnētiskā lauka ietekmē.
- Piemērs: Cieto disku lasīšanas galviņās, kur magnētiskais lauks maina pretestību un ļauj nolasīt datus.
3. Etinghauzena efekts
- Magnētiskā lauka ietekmē strāvu nesošā vadītājā rodas temperatūras gradients.
- Piemērs: Speciālos temperatūras sensoros.
4. Nernsta efekts
- Magnētiskā lauka klātienē termoelektriskajā materiālā rodas spriegums, ja pastāv temperatūras gradients.
- Piemērs: Enerģijas konversijas pētījumos.
Lietojuma konteksts:
- Fizikā un inženierzinātnēs šis termins apraksta materiālu īpašības vai ierīču darbību, kas balstīta uz strāvas un magnētiskā lauka savstarpējo ietekmi.
- Tehnoloģijās galvanomagnētiskās parādības izmanto sensoros, atmiņas ierīcēs un precīzos mērīšanas instrumentos.
Vienkāršots skaidrojums:
Ja elektriskā strāva un magnētiskais lauks "spēlējas kopā", radot mērāmas izmaiņas (spriegumu, pretestību, temperatūru), tās ir galvanomagnētiskas parādības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.