gailīgs

"Gailīgs" nozīmē bailīgs, bikls, kautrīgs vai apjucis — cilvēks, kurš viegli saraujas, izjūt nepatiku vai neērtības sociālās situācijās vai pirms izaicinājumiem.

Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš bija ļoti gailīgs, kad viņam bija jāuzstājas priekšā lielai auditorijai."

2. Raksturojumā:
"Māja bija klusa, un gailīgais puisēns slēpās aiz mātes svārkiem."

3. Salīdzinājumā:
"Parasti viņa ir draudzīga, bet svešinieku priekšā kļūst gailīga."

Sinonīmi: bailīgs, bikls, kautrīgs, nedrošs, apjucis.
Pretējās nozīmes: drosmīgs, pārliecināts, bezbailīgs, pašpārliecināts.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'gailigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Gailīgs" nozīmē bailīgs, bikls, kautrīgs vai apjucis — cilvēks, kurš viegli saraujas, izjūt nepatiku vai neērtības sociālās situācijās vai pirms izaicinājumiem. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņš bija ļoti gailīgs, kad viņam bija jāuzstājas priekšā lielai auditorijai." 2. Raksturojumā: "Māja bija klusa, un gailīgais puisēns slēpās aiz mātes svārkiem." 3. Salīdzinājumā: "Parasti viņa ir draudzīga, bet svešinieku priekšā kļūst gailīga." Sinonīmi: bailīgs, bikls, kautrīgs, nedrošs, apjucis. Pretējās nozīmes: drosmīgs, pārliecināts, bezbailīgs, pašpārliecināts.