freidisms
"Freidisms" (angļu: Freudianism) ir termins, kas apzīmē Zigmunda Freida (1856–1939) izstrādātās psiholoģijas teorijas un metodes, kas pazīstamas kā psihoanalīze. Tas ietver:
Galvenās idejas:
1. Bezapziņas ietekme – uzvedību lielā mērā nosaka slēpti, neapzināti motīvi un konflikti.
2. Psihoseksuālās attīstības stadijas – bērnībā pieredzētās fāzes (piemēram, mutiska, anālā, falliskā) ietekmē personību.
3. Psihiskās struktūras modelis – Id (instinkti), Ego (realitātes prāts) un Superego (morāle).
4. Aizsargmehānismi – tādas metodes kā represija (izspiešana no apziņas) vai projekcija (savu jūtu piedēvēšana citiem).
Piemēri freidismu lietojumā:
1. Kļūdains darbība – Freids uzskatīja, ka nejaušas kļūdas (piemēram, aizmirstot vārdu vai paslīdot mēli) atklāj bezapziņas vēlmes.
Piemērs: Cilvēks nejauši saka "mīlestība", domājot par "naudu", atklājot slēptas emocijas.
2. Sapņu analīze – Sapņus Freids uzskatīja par "bezapziņas vārtiem".
Piemērs: Sapnis par krišanu varētu simbolizēt bailes no neveiksmes vai kontroles zaudēšanas.
3. Aizsargmehānismi ikdienā –
Piemērs: Students, kurš nokārto eksāmenu slikti, apvaino skolotāju ("viņš manī neiepatikās"), nevis atzīst savu nepietiekamo gatavošanos (racionalizācija).
Freidisms ir ietekmējis mūsdienu psiholoģiju, mākslu un kultūru, lai gan daudzas tā idejas mūsdienās tiek pārskatītas vai kritizētas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.