fotoluminiscence
Fotoluminiscence ir gaismas izstarošana (luminiscence), kas rodas, absorbējot elektromagnētisko starojumu (parasti ultravioleto vai redzamo gaismu). Tas ir vispārējs termins, kas aptver vairākus specifiskus procesus, piemēram, fluorescenci un fosforescenci.
Īsumā: Materiāls iemīt gaismu un pēc tam to atkārtoti izstaro (dažādos laika posmos).
Galvenie veidi:
1. Fluorescence — gaismas izstarošana notiek ļoti īsā laikā pēc iedarbības (parasti nanosekundēs). Pārtraucot apgaismojumu, izstarojums apstājas gandrīz acumirklī.
Piemēri: banknošu aizsargzīmes UV gaismā, marķieru krāsas, daži minerāli (piemēram, viljamīts), balinātāju sastāvdaļas.
2. Fosforescence — gaismas izstarošana turpinās ilgāku laiku (no sekundēm līdz stundām) pēc apgaismojuma pārtraukšanas.
Piemēri: lūminofori spilgtumkrāsās, pulksteņu ciparnīcas, spēļu elementi tumšāk, daži dabiskie minerāli.
Citi piemēri ikdienā:
LED un enerģijas taupīšanas spuldzes (izmantojas luminiscējoši pārklājumi).
Bioloģiskā izmeklēšana (fluorescējošie marķieri mikroskopijā).
Lāzeri un optiskie pastiprinātāji.
Daži dzīvnieki un augi (piemēram, scorpioni UV gaismā vai daži sēnes).
Fotoluminiscence ir plaši izmantojama tehnoloģijās, drošībā, zinātnē un mākslīgā apgaismojumā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.