fiksācija
Fiksācija (no latīņu figere — "nostiprināt") ir process vai rezultāts, kad kaut kas tiek nostiprināts, noturēts vai koncentrēts uz noteiktu objektu, stāvokli vai ideju.
Galvenās nozīmes:
1. Psiholoģijā — emocionāla vai domāšanas "iestrēgšana" uz kādu jēdzienu, traumu vai attīstības stadiju.
Piemērs: "Viņam ir fiksācija uz savas bērnības trauma, kas ietekmē viņa attiecības."
2. Medicīnā — audu, kaulu vai orgānu nostiprināšana ārstēšanai vai pētījumiem.
Piemērs: "Pēc kaula lūzuma nepieciešama fiksācija ar īpašu šķeteri."
3. Ķīmijā/biologijā — vielas noturēšana vai koncentrēšana.
Piemērs: "Augu saknes veic slāpekļa fiksāciju no gaisa."
4. Tehnikā — detaļas nostiprināšana noteiktā pozīcijā.
Piemērs: "Kamera fiksācija uz statīva nodrošina stabilu attēlu."
Vārda lietojums ikdienā bieži saistīts ar pārspīlētu koncentrēšanos vai "iestrēgšanu":
- "Viņai ir fiksācija uz ideālu tīrību — katru dienu tīra vienu un to pašu."
- "Sabiedrības fiksācija uz slavu un bagātību dažkārt aizsedz svarīgākas vērtības."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.