federālists
Federālists (no latīņu foedus — "līgums") ir cilvēks, kas atbalsta federālismu — valsts iekārtu, kurā vara ir sadalīta starp centrālo (federālo) valdību un tās sastāvdaļām (piemēram, štatiem, zemēm, republikām). Federālisti uzsver, ka dažas funkcijas (ārlietas, aizsardzība, nauda) jāpārvalda centrāli, bet citas (izglītība, vietējā pašpārvalde) var būt reģionu ziņā.
Galvenās idejas:
1. Varas dalīšana starp centru un reģioniem.
2. Stabilitāte un vienotība — stiprs centrs neļauj valstij sašķelties.
3. Līdzsvars — reģioniem ir autonoms lēmumu pieņemšanas brīvība noteiktās jomās.
Vēsturiski piemēri:
1. ASV (18. gs. beigas)
- Aleksandrs Hamiltons, Džeimss Medisons — ASV federālisti, kuri cīnījās par spēcīgu federālo valdību un ratificēja ASV Konstitūciju. Viņi bija pretī "antifederālistiem", kas baidījās no pārāk lielas centrālās varas.
- Federālistu partija — pirmā politiskā partija ASV, kas veicināja centrālu banku, rūpniecību un labas attiecības ar Lielbritāniju.
2. Eiropa (mūsdienās)
- Eiropas Savienības atbalstītāji — daži to uzskata par federālistiem, jo vēlas padziļinātu integrāciju ar kopīgiem politiskajiem un ekonomiskajiem mehānismiem (piemēram, kopēja valūta, ārpolitika).
3. Šveice, Vācija, Kanāda
- Šīs valstis ir federācijas, un to politiskajās partijās pastāv federālistu nostājas, kas aizstāv esošo vai pat vēl lielāku reģionu autonomiju.
Mūsdienu lietojums:
- Politiskās debates par varas sadali (piemēram, Katalānijas neatkarības jautājums Spānijā — federālisti var būt par lielāku autonomiju, bet ne pilnīgu atdalīšanos).
- Starptautiskās organizācijas — daži uzskata, ka ANO vai citu organizāciju pastiprināšana ir federālistiska tendence.
Īsumā: Federālists ir tas, kurš vēlas līdzsvarotu varas sadali starp valsts centru un tās daļām, uzsverot gan vienotību, gan reģionu tiesības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.