farizejisms
"Farizejisms" nozīme:
Tas ir vārds, kas apzīmē lieku, sevīmērķtiecīgu vai veidotā reliģiskuma izpausmi, bieži vien ar moralizējošu un augstprātīgu attieksmi. Vārds cēlies no farizejiem — ebreju reliģiskās grupas Senajā Palestīnā, ko Jaunajā Derībā bieži attēlo kā formālistus, kas uzsver ārējās ceremonijas, bet nolaida garīgo būtību.
Piemēri:
1. Reliģiskā kontekstā:
Cilvēks, kas stingri ievēro visus baznīcas noteikumus (piemēram, posts vai lūgšanas ritus), bet vienlaikus ir nepiedodīgs, augstprātīgs vai nicīgs pret citiem.
2. Ikdienas dzīvē:
Kāds, kas publiski slavē videi draudzīgu dzīvesveidu, bet pats regulāri lido ar privāto reaktīvo lidmašīnu, neuzskatot to par pretrunu.
"Viņa farizejisms kļūst acīmredzams, kad viņa morāles sprediķos citiem, bet dzīvo pilnīgi pretēji."
3. Politiskā/viedokļu izteikšanā:
Politiķis, kas aģitē par godīgumu un atklātību, bet pats slēpj savus finansiālos sakarus un izmanto likuma robus.
Sinonīmi: liekticība, veidolīgums, divkosība, moralizēšana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.