ēnmīļi
"Ēnmīļi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēkus, kas ir ļoti tuvi un dārgi — parasti attiecas uz ģimenes locekļiem, īpaši bērniem vai mazbērniem, bet var attiekties arī uz citiem tuviem radiniekiem vai pat tuvākajiem draugiem.
Būtībā tas ir maiguma un mīlestības izteiciens, līdzīgs kā "dārgumi", "mīļumi" vai "mīļie".
Piemēri lietojumam:
1. Runājot par bērniem:
"Vakar visi mani ēnmīļi ieradās ciemos — bērni un mazbērni."
"Piesakies, ēnmīļais!" (uzrunājot bērnu).
2. Runājot par ģimeni kopumā:
"Ziemassvētkus pavadīšu kopā ar saviem ēnmīļajiem."
3. Dzejā vai dziesmās (bieži sastopams folklorā):
"Ai, ēnmīļā māmiņa, kāpēc tu raudi?"
Sīkāka nianse:
Vārds cēlies no senākā "īstmīļi" (īstie mīļie). Tas nes emocionālu iekrāsu un lietots, lai izteiktu dziļu saikni un maigu attieksmi. Mūsdienās lieto gan nopietnā kontekstā, gan ikdienas sarunās, īpaši vecāku/vecvecāku un bērnu saziņā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.