Epifānija (no grieķu valodas: ἐπιφάνεια — "parādīšanās, atklāsme") ir pēkšņa, spilgta atziņa vai izpratne par kaut ko būtisku, kas pirms tam bija neskaidrs vai slēpts. Tas bieži vien ir dziļš iekšējās izpratnes mirklis, kas maina cilvēka skatījumu uz sevi, pasauli vai konkrētu situāciju.
Piemēri:
1. Mākslinieka pieredze:
"Pēc gadiem ilgas cīņas ar glezniecību viņam pēkšņi nāca epifānija — viņš saprata, ka patiesā izpausme slēpjas vienkāršībā, nevis sarežģītās tehnikās."
2. Ikdienas dzīvē:
"Stāvot rindā veikalā, viņai pāršalca epifānija: viņa tik daudz laika veltīja sīkumiem, ka aizmirsusi būt laimīga."
3. Literatūrā (piemērs no Dostojevska):
Romānā "Noziegums un sods" Raskoļņikovam epifānija par savas teorijas muļķīgumu nāk pēc sapņa, kas viņu emocionāli satriec.
Epifānija bieži tiek saistīta ar garīgu vai radošu atklāsmi, bet tā var rasties arī ikdienas situācijās, mainot cilvēka rīcību vai uzskatus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.