enharmonisms
"Enharmonisms" (latviešu valodā biežāk lietots termins ir enharmonija) mūzikā nozīmē to, ka viena un tā pati skaņa var tikt nosaukta vai pierakstīta divos dažādos veidos atkarībā no konteksta. Tas attiecas uz notīm, kas skan identiski, bet tiek apzīmētas ar dažādām notu burtu apzīmējumiem (piemēram, C♯ un D♭).
Īsumā: Enharmonija ir vienas skaņas divkāršs nosaukums/pieraksts.
Piemēri:
1. C♯ = D♭
(piemēram, uz klavierēm šī ir viena un tā pati melnā taustiņa skaņa).
2. E♯ = F
(E♯ ir enharmoniski vienāds ar F, lai gan teorētiski E♯ ir augstāks par E, bet F ir dabiskā nots).
3. G♭ = F♯
(abi apzīmē vienu un to pašu skaņu).
4. B♭ = A♯
(bieži lietots toņu maiņas kontekstā).
5. C♭ = B
(C♭ ir enharmoniski vienāds ar B, lai gan C parasti ir zemāka par B, bet ar bemolu tas tiek pazemināts).
Praktisks pielietojums:
Enharmoniskās maiņas tiek izmantotas, lai vienkāršotu notu pierakstu (piemēram, rakstot D♭ mažora skaņkārta, nevis C♯ mažora, kurā būtu daudz diēzu). Tās arī atvieglo modulāciju (toku pāreju) starp dažādām tonalitātēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.