"Eminence" nozīme:
Tas apzīmē izcilību, augstu stāvokli vai autoritāti, bieži vien saistībā ar sabiedrisku vai profesionālu atzinību. Var arī nozīmēt pacēlumu vai augstienu (piemēram, kalnā).
Piemēri:
1. Sabiedriska/autoritatīva nozīme:
"Viņš ieguva eminence zinātnē pateicoties saviem pārpētījumiem."
(Šeit tas nozīmē atzinību un ietekmi.)
2. Fiziska nozīme (retāk lietots):
"No tās eminences paveras brīnišķīgs skats uz ieleju."
(Šeit tas nozīmē augstumu vai pacēlumu.)
3. Formāls tituls (Romas Katoļu baznīcā):
"Viņu uzrunāja kā Viņa Eminence kardinālu."
(Šeit tas ir goda tituls augstākajiem garīdzniekiem.)
Īss skaidrojums:
"Eminence" galvenokārt lieto, lai raksturotu ievērojamu statusu, ietekmi vai atzinību kādā jomā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.