elūvijs
"Elūvijs" ir ģeoloģijas un augsnes zinātnes termins, kas apzīmē virszemes iežu sabrukšanas produktus (piemēram, grants, smiltis, mālu), kas nav aiznesuši ūdens vai vēja darbības rezultātā. Tas ir sākotnējais materiāls, kas veidojas, kad ieži fiziski un ķīmiski sadalās savā sākotnējā vietā.
Īsumā: Elūvijs = iežu sadalīšanās produkti, kas palikuši vietā.
Piemēri:
1. Granīta elūvijs — kad granīts klimatiskās ietekmēs (temperatūras izmaiņas, nokrišņi) sadalās vietā, veidojot grants un smilšainu materiālu.
2. Kaļķakmens elūvijs — kaļķakmens virskārtā, kas pakāpeniski izšķīst un atstāj mālainas vai smilšainas atliekas.
3. Slāņakmens elūvijs — smalkas smiltis un māls, kas rodas, kad slāņakmens erodē, bet nesakrājas lejupvējos.
Atšķirība no alūvija: Elūvijs paliek vietā, savukārt alūvijs (piemēram, upju nogulumi) tiek pārnests un uzkrāts citur.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.