eksterjers
"Eksterjers" ir arhitektūras un mākslas termins, kas apzīmē ēkas, būves vai objekta ārējo daļu, fasādi vai izskatu.
Citiem vārdiem: tas ir tas, ko mēs redzam no ārpuses.
Īss skaidrojums:
Tas ir pretstats interjeram (iekšējai daļai). Eksterjerā ietilpst sienas, jumts, logi, durvis, apdares materiāli un kopējais stilistiskais risinājums.
Piemēri lietojumā:
1. Arhitektūrā:
"Mājas eksterjers ir veidots no sarkaniem ķieģeļiem un tumšā koka."
"Arhitekts izstrādāja modernu eksterjera dizainu ar stikla fasādēm."
2. Mākslā (glezniecībā, fotogrāfijā, filmās):
"Filmas eksterjera ainas tika filmētas Parīzes ielās."
"Gleznotājs specializējas ainavu glezniecībā ar eksterjeru attēlošanu."
3. Dizainā/videospēlēs:
"Spēles līmenis ietver gan eksterjera (meža), gan interjera (pils) vides."
"Auto dizaineri strādāja pie jaunā modeļa eksterjera aerodinamikas."
Sinonīmi: fasāde, āriene, ārpuse.
Pretstats: interjers (iekšpuse).
Vārds cēlies no franču extérieur (ārējs), kas savukārt nāk no latīņu exterior — "ārējāks".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.