Eksaltācija nozīmē:
1. Garīga vai emocionāla pacēluma stāvoklis — liela sajūsma, gandarījums vai entuziasms.
2. Paaugstināšana — var attiekties uz amata, statusa vai goda paaugstināšanu.
3. Reliģiskā nozīme — Dieva vai svētuma slavināšana.
Piemēri:
1. Dzejnieka vārdi auditorijā izraisīja eksaltāciju — daži klausītāji raudāja aizkustinājuma.
2. Viņa eksaltācija par dabas skaistumu bija tik spēcīga, ka viņš bieži stundām staigāja mežā.
3. Karaliene izrādīja eksaltāciju par varoņa darbiem, paaugstinot viņu par bruņinieku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.