dzimtszemnieks
"Dzimtszemnieks" ir vēsturisks termins, kas apzīmēja dzimtas zemes īpašnieku vai brīvu zemnieku (ne vergu, ne dzimtcilvēku) agrārajā Latvijā, pirms zemes iekārtošanas un dzimtbūšanas pastiprināšanās. Šis vārds norādīja uz personu, kurai piederēja zeme pēc mantojuma tiesībām, un kas parasti bija brīvs saimnieks ar noteiktām sabiedriskām pienākumiem.
Īsumā:
Tas ir brīvs zemes īpašnieks no senas dzimtas, kas pārvaldīja savu saimniecību un bieži vien piedalījās vietējās pašpārvaldes lietās.
Piemēri lietojumā:
1. Vēstures kontekstā:
"Vidzemes lauku apvidos daudzi dzimtszemnieki līdz 19. gadsimtam saglabāja savu neatkarību, neskatoties uz muižnieku spiedienu."
2. Mūsdienu lietojumā (alegoriski):
"Viņš jūtas kā dzimtszemnieks savā vecajā saimniecībā, kuru viņa ģimene ir pārvaldījusi vairākas paaudzes."
Etymology (Īsi):
Vārds veidots no "dzimta" (ģimene, cilts) + "zemnieks" (zemes kopējs/īpašnieks). Līdzīgas nozīmes vārdi citās valodās ir vācu "Freibaure" vai angļu "yeoman".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.