"Dzimtīpašums" ir juridisks termins, kas apzīmē mantojumā iegūtu nekustamo īpašumu (piemēram, zemi, māju, dzīvokli). Tas ir īpašums, kas pāriet no mirušās personas (mantojuma atstājēja) uz viņas mantiniekiem saskaņā ar likumu vai testamentu.
Īsumā:
Dzimtīpašums = mantots nekustamais īpašums.
Piemēri:
1. Zemes mantojums
Pēc vecāku nāves viņu lauku māja ar zemi pāriet bērniem kā dzimtīpašums.
2. Dzīvokļa mantojums
Vecmāmiņa testamentā norāda, ka viņas dzīvoklis pēc nāves pāriet mazdēlam – tas kļūst par mazdēla dzimtīpašumu.
3. Vēsturisks piemērs
Agrāk Latvijā zemniekiem bija "dzimtīpašums" – zeme, kas piederēja ģimenei no paaudzes paaudzē un to nevarēja brīvi pārdot.
Svarīgi:
- Mūsdienās termins bieži lietots mantojuma tiesību kontekstā.
- Atšķiras no iegādāta īpašuma (nopirkts vai saņemts dāvinājumā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.