dūlājs
"Dūlājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas slinki, garlaicīgi pavada laiku, bezjēdzīgi klaiņo vai nespēj koncentrēties uz noderīgu darbu. Tas bieži tiek lietots ar nelabvēlīgu nokrāsu, norādot uz bezmērķīgu, bezatbildīgu vai neproduktīvu dzīvesveidu.
Piemēri lietojumā:
1. Ikdienas sarunā:
"Visi jau strādā, bet viņš tikai kā dūlājs pa pagalmu klaiņā."
(Nozīme: viņš bezjēdzīgi pavada laiku, nerada nekādu labumu.)
2. Rakstveida tekstā:
"Vecāki bieži uzbļāva dēlam, ka tas kļūst par dūlāju, ja visu dienu tikai spēlē datorspēles."
(Nozīme: slinks, bezmērķīgs cilvēks.)
Sinonīmi: sliņķis, slaists, niekuļis, dūļis.
Antonīmi: strādnieks, centīgs cilvēks, darbīgs personāžs.
Vēsturiska piezīme:
Vārds "dūlājs" cēlies no baltu valodu pamatnes, kas saistīta ar nozīmi "kūtrs, lēns". Tas ir radniecīgs lietuviešu vārdam "dūlas" (muļķis, neprātīgs cilvēks). Mūsdienās tas reti lietots oficiālā valodā, bet saglabājies dialektos un izteicienos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.