"Ducis" ir latīņu vārda dux ģenitīva forma (piederamā locījuma vienskaitlī), kas burtiski nozīmē "vadoņa / vadītāja / virsaiša".
Galvenās nozīmes:
1. Militārais / politiskais vadonis – piemēram, armijas komandieris, cilts vai valsts vadītājs.
2. Vadītājs / virzītājs – arī pārnestā nozīmē (ideju, mākslas virziena u.tml. aizsācējs).
Etimoloģija:
No darbības vārda ducere ("vest, vadīt"). Saistīts ar vārdiem kā "ducālis" (hercoga), "ductus" (vadība) un mūsdienu vārdiem kā "ducis" dažās valodās (itāļu: duca, franču: duc, angļu: duke).
Piemēri latīņu frāzēs:
1. "Dux militum" – "karavīru vadonis".
Ģenitīvs: "virtutes ducis militum" – "karavīru vadoņa varonības".
2. "Auctor et dux" – "iedibinātājs un vadonis".
Ģenitīvs: "consilium ducis" – "vadoņa plāns / doma".
3. "Dux belli" – "kara vadonis".
Ģenitīvs: "gloria ducis belli" – "kara vadoņa slava".
Mūsdienu lietojums:
- Reti lietots kā atsevišķs vārds, bet saglabājies frāzēs un vēstures tekstos.
- Dažreiz atrodams mūsdienu uzvārdos vai organizāciju nosaukumos ar vēsturisku nokrāsu.
Īsumā: "Ducis" norāda uz piederību vai saistību ar vadoni – "vadoņa", "vadītāja".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.