dobe

"Dobe" latviešu valodā ir lietvārds, kas nozīmē:

Nozīme:
1. Dabiska ieplaka, ieleja — parasti neliela, no visām pusēm slēgta vai ieskauta vieta dabā (piemēram, starp kalniem, mežā).
2. Mierīga, vientuļa vieta — bieži ar nokrāsu, ka tā ir attālināta, klusa, pat vientuļa.

Piemēri lietojumā:
1. Meža dobe — klusa, mežā noslēpta ieplaka.
"Mēs atradām mazu, klusu dobi, kur auga sēnes."

2. Kalnu dobe — ieleja starp kalniem.
"Tā bija skaista dobe ar strautu vidū."

Sinonīmi: ieplaka, ielejiņa, padobe, nostūre (pārnestā nozīmē).

Vārds "dobe" bieži sastopams latviešu dzejā un literatūrā, kur tas nereti simbolizē mieru, vientulību vai pat dabu kā patvērumu.

• Uzvārdi: Dobe

Įrašas
Paaiškinimas	"Dobe" latviešu valodā ir lietvārds, kas nozīmē: Nozīme: 1. Dabiska ieplaka, ieleja — parasti neliela, no visām pusēm slēgta vai ieskauta vieta dabā (piemēram, starp kalniem, mežā). 2. Mierīga, vientuļa vieta — bieži ar nokrāsu, ka tā ir attālināta, klusa, pat vientuļa. Piemēri lietojumā: 1. Meža dobe — klusa, mežā noslēpta ieplaka. "Mēs atradām mazu, klusu dobi, kur auga sēnes." 2. Kalnu dobe — ieleja starp kalniem. "Tā bija skaista dobe ar strautu vidū." Sinonīmi: ieplaka, ielejiņa, padobe, nostūre (pārnestā nozīmē). Vārds "dobe" bieži sastopams latviešu dzejā un literatūrā, kur tas nereti simbolizē mieru, vientulību vai pat dabu kā patvērumu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.