Dīsna
Dīsna ir senā latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē dieviete, dievu sieviešu dzimtes būtne, dievība. Tas ir sievišķīgās formas analogs vārdam "dievs" un lietots galvenokārt tautas nostāstos, tautasdziesmās un senajos ticējumos.
Piemēri:
1. Tautas nostāstos:
"Meža dīsna sargāja dzīvniekus un palīdzēja nomaldījušies gājējus."
Šeit "dīsna" nozīmē meža dieviete — gvardiene.
2. Tautasdziesmās (piemērs no folkloras):
"Aust, dīsna, zelta drēbes, / Lai es tev lūgšanos teicu."
Šajā dziesmā "dīsna" ir veltīta dievībai, kurai dzied ārā.
3. Mūsdienu lietojums (reti):
Vārds dažreiz lietots dzejā vai simboliski, lai apzīmētu augstāku sievišķīgu būtni vai personificētu dabas spēku.
Piemēram: "Vēja dīsna šalcēja egļu zaros."
Vēsturiskais konteksts:
Vārds "dīsna" ir cēlies no indoeiropiešu saknes deiwos (dievs, mirdzošs). Latviešu mitoloģijā līdzīgas būtnes ir arī "deives" (piemēram, Laima, Māra), bet "dīsna" biežāk ir vispārīgs termins dievietei, nevis konkrēta dievība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.