dipols
"Dipols" ir fizikā un ķīmijā lietots termins, kas apzīmē sistēmu ar diviem vienāda lieluma, bet pretēju zīmju lādiņiem vai poliem, kas atrodas nelielā attālumā viens no otra.
Galvenās nozīmes:
1. Elektriskais dipols — divi pretēji lādiņi (+ un –), piemēram, molekulā, kur elektronu blīvums ir nevienmērīgi sadalīts.
2. Magnētiskais dipols — piemēram, pastāvīgais magnēts ar ziemeļu un dienvidu polu.
3. Ķīmijā — polaritāte molekulās, kad vienam atomam ir lielāka elektronu pievilkšana nekā citam.
Piemēri:
1. Ūdens molekula (H₂O) — skābekja atoms piesaista elektronus stiprāk nekā ūdeņraža atomi, tāpēc molekulai ir elektriskais dipols (skābekja daļa ir nedaudz negatīva, ūdeņraža — pozitīva).
2. HCl molekula — hlors ir elektronegatīvāks par ūdeņradi, tāpēc rodas dipols (Cl δ–, H δ+).
3. Radiouztvērēja dipolantena — sastāv no diviem simetriskiem stieņiem, kas darbojas kā elektriskais dipols elektromagnētisko viļņu uztveršanai.
Īsumā: Dipols raksturo polaritāti — spēju reaģēt ar elektriskiem vai magnētiskiem laukiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.