dievgaldnieks
"Dievgaldnieks" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas nodarbojas ar reliģisku kalpošanu, dievkalpojumu veikšanu, bieži vien ar noliegtu vai pazemīgu pieskaņu. Tas var būt līdzvērtīgs vārdiem kā "baznīcas kalps", "dievkalpotājs", "garīdznieks", bet ar nokrāsu, ka tas ir kāds, kas tikai "kalpo dievam" vai nodarbojas ar to mehāniski, bez dziļas iekšējas pārliecības.
Etymology:
Vārds veidots no "Dievs" + "galdnieks" (no darbības "galdīt" — kalpot, rūpēties). Burtiski varētu nozīmēt "Dieva kalpotājs".
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā/ironiskā nozīmē:
"Viņš nebija ne mācītājs, ne prāvests, bet vienkāršs dievgaldnieks, kas rūpējās par baznīcas tīrību un zvanu skanēšanu."
2. Pārnestā nozīmē (negatīvā pieskaņā):
"Tas politiķis izrādījās tikai dievgaldnieks — runāja par dievbijību, bet darbojās tikai savas intereses dēļ."
Līdzīgi sinonīmi:
- dievkalpotājs
- baznīcas kalps
- garīdznieks (bet šim vārdam ir oficiālāka, neitrālāka nozīme)
Vārds mūsdienās ir ļoti rets, un to var sastapt vairāk literatūrā vai arhaiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.