dīdītāja
"Dīdītāja" ir sieviešu dzimtes forma no vārda "dīdītājs", kas latviešu valodā nozīmē "cilvēks, kas dīdina" — tas ir, mudinātājs, kūdītājs, pamudinātājs, iedvesmotājs. Vārds cēlies no darbības vārda "dīdināt" (mudināt, kūdīt, rosināt).
Īsa nozīme:
Persona (sieviete), kas mudina, iedvesmo vai rosinina kādu rīkoties.
Piemēri:
1. Viņa bija galvenā dīdītāja mūsu komandas veiksmē — vienmēr iedvesmoja un mudināja mūs nepadoties.
2. Skolotāja kā dīdītāja veicināja skolēnu interesi par zinātni ar aizraujošiem eksperimentiem.
3. Grāmatā autore ir lasītāja dīdītāja uz pārmaiņām, rādot iespējas, kā uzlabot ikdienu.
Piezīme:
Šis vārds literārajā valodā lietots retāk, biežāk sastopams daiļliteratūrā vai retoriskā kontekstā. Ikdienas sarunvalodā biežāk lietojami līdzīgas nozīmes vārdi kā "iedvesmotāja", "mudinātāja" vai "pamudinātāja".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.