diatonisms
Diatonisms (latviski: diatonisms) ir mūzikas teorijā diatoniskās skaņkārtas (diatoniskās skalas) pamatā esošās skaņas vai to lietojums. Tas attiecas uz to, ka mūzikas gabalā dominē vai balstās uz diatoniskajām notīm (dabiskajām skalas notīm bez bēmolu un diēzu izņēmumiem), nevis uz hromātiskām (pusnotīm) vai citām modālām sistēmām.
Īsumā: Diatonisms ir mūzikas struktūra, kas izveidota no diatoniskās skalas 7 pamata notīm.
Piemēri:
1. Klasiskā mūzika — daudzi Vāca, Mocarta vai Bēthovena skaņdarbi balstās uz diatoniskām skaņkārtām (piemēram, C-dur skala: C, D, E, F, G, A, B).
2. Tautasdziesmas — daudzas tradicionālās dziesmas ir diatoniskas (piemēram, latviešu tautasdziesma "Pūt, vējiņi" izmanto diatoniskās skaņas).
3. Popmūzika — daudzi popskaņdarbi ir veidoti diatoniskā kontekstā (piemēram, The Beatles "Let It Be" pamatā ir diatoniskā skaņkārta).
4. Džezs — pat ar sarežģītām akordu progresijām, daudzi džeza standarti (piemēram, "Autumn Leaves") izmanto diatoniskās skaņkārtas kā pamatu.
Pretstats: Hromātisms (biežas pusnotis) vai modālā mūzika (piemēram, senās grieķu vai viduslaiku modi) neatbilst diatonismam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.