diahronisks
"Diāhronisks" (angļu: diachronic) ir lingvistisks termins, kas apzīmē valodas izpēti laika gaitā, proti, kā valoda mainās un attīstās vēsturiskā periodā. Tas ir pretstats sinhroniskai izpētei, kas analizē valodu noteiktā laika brīdī (piemēram, mūsdienu valodu).
Īsumā:
Diāhroniskā pieeja vēro vēsturiskās izmaiņas valodā — fonētiskās, morfoloģiskās, leksikālās u.c.
Piemēri:
1. Vārdu nozīmes maiņa:
Latviešu valodā vārds "sirds" senāk nozīmēja arī "prātu, dvēseli" (kā vecticībā), bet mūsdienās galvenokārt apzīmē orgānu un simbolizē jūtas.
Angļu valodā "awful" sākotnēji nozīmēja "pilns godbijības, iespaidīgs" (kā "awe-inspiring"), bet mūsdienās — "šausmīgs, briesmīgs".
2. Fonētiskās izmaiņas:
Latviešu valodā seno divskanu "ie" (kā "viest") daudzos gadījumos pārveidojās par "ī" ("vīst"), bet dažos vārdos saglabājās ("briedis").
3. Gramatiskās izmaiņas:
Latviešu valodā dsk. datīvs senāk bija ar galotni -m (piemēram, "vilkiem"), bet mūsdienās — -iem ("vilkiem" saglabājies, bet "kokam" > "kokiem").
4. Vārdu aizguvumi un attīstība:
Latviešu vārds "dators" cēlies no angļu "computer", kas savukārt no latīņu "computare" ("rēķināt"). Diāhroniski var izsekot, kā šis jēdziens radās un iekļāvās valodā.
Lietojums kontekstā:
- "Diāhroniska valodniecība pēta, kā latviešu valodā ir mainījušies līdzskaņu pāru likumi."
- "Šis pētījums ir diāhronisks, jo salīdzina 18. un 21. gadsimta leksiku."
Saistītie termini:
- Sinhronisks — valodas apraksts noteiktā laika posmā (piemēram, "mūsdienu latviešu valoda").
- Vēsturiskā valodniecība — plašāks nozars, kas ietver diāhronisko izpēti.
Ja vēlaties, varam apskatīt konkrētus vārdus vai parādības no vēsturiskās perspektīvas!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.