diahronija
Diahronija (no grieķu: _dia_ — 'cauri' + _chronos_ — 'laiks') ir valodniecības termins, kas apzīmē valodas izmaiņu izpēti laika gaitā. Tas ir pretstats sinhronijai, kas pēta valodu noteiktā laika brīdī kā nostabilizētu sistēmu.
Īsumā:
Diahronija ir vēsturiskā pieeja — tā skatās, kā valoda (skaņas, formas, nozīmes) mainās gadsimtu vai pat tūkstošgadu laikā.
Piemēri:
1. Leksiskās izmaiņas
- Latviešu valodā vārds "zirgs" senatnē bijis "ašva" (salīdzini ar lietuviešu ašva 'kumelē', sanskrita aśva). Diahroniski var izsekot, kā tas mainījies.
- Angļu valodā vārds "knight" (bruņinieks) senajā angļu valodā bija "cniht" (jauneklis, kalps), mainoties gan izrunai, gan nozīmei.
2. Fonētiskās izmaiņas
- Latviešu valodā notikusi pirmā līdzskaņu mija (piemēram, k → c), tāpēc lietuviešu "keturi" latviski kļuva par "četri".
- Angļu valodā "Great Vowel Shift" (Lielā patskaņu maiņa) 15.–18. gs. izmainīja patskaņu izrunu (piemēram, vidusangļu mūs [mu:s] → modernā mouse [maʊs]).
3. Gramatiskās izmaiņas
- Latviešu valodā vēsturiski bija duālā skaitļa forma (divnieks), kas mūsdienās ir zaudēta (piemēram, senāk: divi vilki → duālis: vilka).
- Angļu valodā "you" aizstāja seno formu "thou" (tu) un "ye" (jūs), vienkāršojot vietniekvārdu sistēmu.
Secinājums:
Diahronija palīdz izprast, kāpēc valoda šodien ir tāda, kāda tā ir, un atklāt regulāras izmaiņu likumsakarības. Bez diahroniskās izpētes mēs nesaprastu, piemēram, kāpēc latviešu valodā ir daudz nevienmērīgu formu (kāpēc "esmu", bet "biju") — tās bieži vien ir vēsturisko procesu "ieraksts".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.