denacifikācija
Denacifikācija ir process, kurā sabiedrībā tiek likvidēta nacistiskā ideoloģija, simbolika, institūcijas un ietekme, parasti pēc nacistiskā režīma krišanas. Tas ietver juridiskus, politiskus, izglītojošus un kultūras pasākumus, lai novērstu nacionālsociālisma atjaunošanos.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Vēsturiski — saistīts ar Sabiedroto politiku Vācijā un Austrijā pēc Otrā pasaules kara (piemēram, Nirnbergas procesi, nacistu partijas aizliegšana).
2. Politiskā/ideoloģiskā dimensija — sistemātisks darbs, lai atbrīvotos no nacistiskās idejas un tās sekotājiem.
3. Kultūras un simbolu dzēšana — pieminekļu nojaukšana, ielu pārdēvēšana, aizliegta propagandas izplatīšana.
Piemēri:
1. Vācija pēc 1945. gada
- Sabiedrotie izjauca nacistu partiju, sodīja kara noziedzniekus, aizliedza svastikas un citus simbolus.
- Tika ieviesta izglītības reforma, lai audzinātu demokrātisku apziņu.
2. Mūsdienu konteksts
- Dažās valstīs (piemēram, Ukraina) pēc 2014. gada notiek likumdošanas iniciatīvas, lai nojauktu padomju un nacistisko pieminekļus, kā arī aizliegtu totalitāro simboliku.
- Starptautiskās organizācijas (piemēram, ANO) veic programmas, lai apkārtu ekstrēmistu ideoloģijas.
Svarīgi: Denacifikācija bieži tiek sajaukta ar dekomunizāciju (komunistiskās ideoloģijas likvidēšana), taču tās ir atšķirīgi procesi, kaut arī līdzīgos mehānismos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.