dēkainis

"Dēkainis" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē cilvēku, kas mīl un bieži lieto dēkas — tas ir, izdomā, maz ticamus stāstus, pārspīlējumus vai mīklas, lai izjokotu vai izkrāptu kādu. Būtībā tas ir mīklotājs, blēdis, krāpnieks vai izdomātājs.

Īss definīcija:
Cilvēks, kas mīl mānīt, stāstīt nepatiesus, izdomātus stāstus vai izspēlēt citus ar viltīgiem trikiem.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Nē, viņam nevar ticēt — viņš ir īsts dēkainis, vienmēr izdomā kaut kādas neiespējamas lietas, lai mūs izbijinātu."

2. Rakstītā tekstā:
"Vecais jūrnieks bija pazīstams kā liels dēkainis, un viņa stāsti par jūras briesmoņiem vienmēr pilni ar neticamām izdomām."

Sinonīmi:
mīklotājs, blēdis, krāpnieks, izdomātājs, muļķotājs.

Vēsturiski vārds saistīts ar vārdu "dēka", kas nozīmē mīklu, blēdību, viltīgu izdomājumu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dēkainis" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē cilvēku, kas mīl un bieži lieto dēkas — tas ir, izdomā, maz ticamus stāstus, pārspīlējumus vai mīklas, lai izjokotu vai izkrāptu kādu. Būtībā tas ir mīklotājs, blēdis, krāpnieks vai izdomātājs. Īss definīcija: Cilvēks, kas mīl mānīt, stāstīt nepatiesus, izdomātus stāstus vai izspēlēt citus ar viltīgiem trikiem. Piemēri: 1. Sarunā: "Nē, viņam nevar ticēt — viņš ir īsts dēkainis, vienmēr izdomā kaut kādas neiespējamas lietas, lai mūs izbijinātu." 2. Rakstītā tekstā: "Vecais jūrnieks bija pazīstams kā liels dēkainis, un viņa stāsti par jūras briesmoņiem vienmēr pilni ar neticamām izdomām." Sinonīmi: mīklotājs, blēdis, krāpnieks, izdomātājs, muļķotājs. Vēsturiski vārds saistīts ar vārdu "dēka", kas nozīmē mīklu, blēdību, viltīgu izdomājumu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.