dekadentisms
"Dekadentisms" (no franču valodas _décadence_ — 'noriet, pagrimums') ir mākslas un literatūras virziens 19. gs. beigās — 20. gs. sākumā, kas akcentēja estētiskās izsmalcinātības, morāla pagrimuma, izsalkuma pēc jaunām sajūtām un pesimistiska pasaules uztveres tēmas. Tas bieži saistīts ar mākslinieku atsvešināšanos no sabiedrības un koncentrēšanos uz individuālajām, patoloģiskām vai izvirtušām pieredzēm.
Galvenās iezīmes:
- Kultivēta skaistuma meklējumi pat iznīcības kontekstā.
- Sinestēzijas, simbolisms, mākslinieciska eksperimentēšana.
- Noliegums par sociālajām normām un morāli.
Piemēri:
1. Oskars Vailds — romāns "Doriāna Greija portrets" (1890), kurā varonis meklē mūžīgo jaunību un piedzīvojumus, ignorējot morāles sekas.
2. Žoržs Rodenbahs — dzejolis "Klusās pilsētas", kas apraksta nomāktu, psiholoģisku atmosfēru, kas simbolizē dvēseles norietu.
3. Latviešu literatūrā — Jānis Akuraters dzejoļos un prozā (piemēram, "Dekadentu dziesmas") atrodamas dekadentisma motīvi: izsalkums pēc nāves, mīlas kā izpostīšanas tēla, apziņas robežu pārvarēšana.
Saistītie termini: estētisms, simbolisms, fin de siècle ("gadsimta beigas") noskaņojums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.