darbmūžs
"Darbmūžs" nozīme:
Tas ir cilvēka visa dzīves posma, kurā viņš strādā — no darba uzsākšanas līdz aiziešanai pensijā vai darba beigšanai.
Piemēri:
1. Viņš savu darbmūžu veltīja skolotāja profesijai.
(Strādāja kā skolotājs visu darba dzīvi.)
2. Pēc 40 gadu darbmūža rūpnīcā viņš aizgāja pensijā.
(Visu darba laiku strādāja rūpnīcā.)
3. Mākslinieks savā darbmūžā radīja simtiem gleznu.
(Visu darba periodā veidoja mākslas darbus.)
Sinonīmi: darba dzīve, darba laiks, karjera (kontekstā).
Lietojums: Formālāks vārds, biežāk rakstiskā valodā vai oficiālos tekstos (piemēram, biogrāfijās, apbalvošanas runās).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.