citadele
"Citadele" nozīme:
Citadele (no itāļu: cittadella — "mazpilsēta") ir cietoksnis vai nocietināta pilsētas daļa, kas parasti atrodas pašā pilsētas centrā vai augstākajā vietā, un kalpo kā pēdējā aizsardzības punkts vai militārais komandpunkts.
Īsumā: tā ir iekšējā cietoksnis pilsētā.
Piemēri:
1. Vēsturiski:
- Rīgas citadele (tagadējā Latvijas Nacionālā bibliotēka) bija nocietinājums Daugavas kreisajā krastā.
- Kremlis Maskavā sākotnēji bija koka citadele, kas vēlāk kļuva par valsts varas centru.
2. Pārnestā nozīmē:
- "Vecākā paaudze turēja ģimeni kā citadeli tradicionālām vērtībām."
- "Universitāte tiek uzskatīta par zināšanu citadeli."
3. Mūsdienās:
- Nosaukums "Citadele" dažkārt tiek lietots finanšu, biznesa vai pat kultūras centru nosaukumos (piemēram, bankas, tirdzniecības centri), simbolizējot stabilumu un drošību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.