"Cinkuris" ir slengs, kas latviešu valodā apzīmē izsmalcinātu, gudru, viltīgu cilvēku, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — piemēram, apvērēju, viltnieku vai cilvēku, kas labi orientējas sarežģītās situācijās un izmanto to savā labā.
Piemēri lietojumam:
1. "Viņš ir īsts cinkuris — izlīda no jebkuras nepatikšanas, neiesēdinot pat pirkstu."
(Nozīme: viltīgs, atjautīgs cilvēks, kas izvairās no atbildības.)
2. "Nē, šim darījumam neuzticos — tur iesaistīts kāds cinkuris, kas tikai grib apkrāpt."
(Nozīme: aizdomīgs, viltīgs personas apzīmējums.)
3. "Lai izprastu šos likumus, vajag būt cinkurim."
(Var nozīmēt arī: asprātīgam, gudram cilvēkam, kas pārzina sarežģītas lietas.)
Etimoloģija: Vārds, iespējams, cēlies no krievu valodas ("цынkur" vai "цынк" — varš, cinks), bet precīza izcelsme nav skaidra. Latviešu sarunvalodā tas nostiprinājies 20. gadsimtā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.