Cinkogrāfija ir poligrāfijas tehnika, kurā drukas forma tiek izgatavota no cinka plāksnes, izmantojot ķīmisku gravēšanu vai mehānisku iekaltu zīmējumu. To galvenokārt izmantoja 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā ilgtermiņa un liela apjoma drukai (piemēram, plakātēm, kartēm, notīm).
Piemēri:
1. Vēsturiskās kartes — daudzas 19. gadsimta topogrāfiskās kartes tika drukātas ar cinkogrāfiju, jo tā ļāva precīzi reproducēt smalkas līnijas.
2. Mūzikas nodrukas — partitūras bieži tika izgatavotas ar šo metodi, jo cinks nodrošināja izturīgu un lētu drukāšanu lielos daudzumos.
3. Reklāmas plakāti — krāsainus vai melnbaltus plakātus 20. gs. sākumā nereti veidoja ar cinkogrāfijas palīdzību.
Mūsdienās cinkogrāfija vairs nav plaši izmantota, to aizstājot ar modernākām tehnoloģijām (piemēram, ofsetdruku).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.