ciniķe
"Ciniķis" (vīriešu dzimtē) vai "ciniķe" (sieviešu dzimtē) ir cilvēks, kurš:
- Izrāda nepacietīgu, nicinošu attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrības normām, ideāliem vai godīgām motivācijām.
- Bieži vien skeptiski un sarkastiski izsmej cilvēku labos nodomus, pašaizliedzību vai tikumiskās vērtības.
- Uzskata, ka cilvēki vispārīgi darbojas no savtīgiem, zemiem motīviem.
Īsumā: Ciniķis ir cilvēks, kurš nicīgi noliedz cilvēku labestību un augstākos mērķus, uzskatot tos par sevis mānu vai viltību.
Piemēri lietojumam:
1. Sarunā:
- "Neesi tāda ciniķe! Ne visi cilvēki tevi mēģina izmantot."
- "Pēc daudzajiem pārdzīvojumiem viņš kļuva par ciniķi – vairs neticēja ne draudzībai, ne mīlestībai."
2. Rakstveidā (aprakstot personu):
- "Viņas ciniķais smaids lika domāt, ka viņa neko netic no teiktā."
- "Politiķa ciniķiskā attieksme pret vēlētājiem atklājās, kad viņš atklāti runāja par 'muļķu pārvaldīšanu'."
3. Kultūras kontekstā:
- Literatūrā: Daudzi antivaroņi (piemēram, daži Dostojevska vai Oskara Vailda personāži) ir ciniķi, kas izjoko sabiedrības morāli.
- Ikdienā: Cilvēks, kurš saka: "Labdari? Tā ir tikai reklāma, lai izskatītos labi," – rāda ciniķisku skatījumu.
Skaidrojoša piezīme:
Vārds cēlies no sengrieķu filozofu skolas "kīniķi" (grieķu: kynikos), kuri noraidīja sabiedrības konvencijas, taču mūsdienās "ciniķis" vairāk asociējas ar nicinājumu un negatīvu skepticismu, nevis ar filozofisku dzīvesveidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.