"Ciklops" (grieķu: Κύκλωψ — "apaļacis") sengrieķu mitoloģijā ir milzis ar vienu aci pieres centrā.
Tie parasti tiek attēloti kā mežonīgi, spēcīgi būtnes, kas nodarbojas ar kalnrūpniecību vai lopkopību.
Galvenie piemēri:
1. Polifēms — visslavenākais ciklops, kuru apraksta Homēra "Odisejā".
Odisejs ar viltību apžilbina viņu un bēg no viņa alas.
2. Hēsioda teogonijā — ciklopi (Bronts, Sterops un Args) ir Urāna un Gajas dēli, kas kalēji, kas izkalj zibens lāčus Zeusam.
3. Senās mākslas attēlojumi — bieži parādās uz sengrieķu vāzēm un skulptūrās kā briesmonis ar vienu aci.
Mūsdienās termins dažreiz tiek lietots metaforiski, apzīmējot kādu, kas ir šaurs redzeslokā vai vienpusīgs savos uzskatos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.