cietēja
"Cietējs" (daudzskaitlī: cietēji) nozīme:
Persona, kas cieš — piedzīvo fiziskas vai garīgas mokas, nelaimi, pārdzīvo grūtības vai slimību. Vārds bieži lietots ar līdzjūtības vai cienījuma nokrāsu, uzsverot personas izturību vai upura statusu.
Piemēri:
1. Vēsturisks/karadarbības konteksts:
"Otrā pasaules kara laikā daudzi cietēji zaudēja mājas un ģimenes."
"Viņš bija cietējs koncentrācijas nometnē, bet izdzīvoja."
2. Slimības vai negadījuma gadījumā:
"Ar sirdslēkmi cietušais tiek uzskatīts par cietēju, kam nepieciešama ilgstoša rehabilitācija."
"Autoavārijas cietēji tika nogādāti slimnīcā."
3. Sociālā vai morālā ciešana:
"Viņa bija cietēja netaisnīgas apsūdzības dēļ."
"Grūtā bērnība viņu padarīja par dzīves cietēju."
Skaidrojums:
Vārds "cietējs" cēlies no darbības vārda "ciest" (piedzīvot ko smagu). Lietošanā tas var būt tuvs sinonīms vārdam "upuris", bet "cietējs" biežāk uzsver pārdzīvoto ciešanu procesu, ne tikai rezultātu.
Piemēram: "Viņš ir ilgstošas slimības cietējs" (norāda uz pastāvīgu ciešanu), bet "viņš bija nozieguma upuris" (uzsver negadījuma momentu).
Uzmanību:
Mūsdienu latviešu valodā "cietējs" retāk lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā, žurnālistikā vai oficiālos paziņojumos. Ikdienā biežāk lieto "cietušais" vai "upuris".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.